Tanzānijas mazākais nacionālais parks. Un viena no nozīmīgākajām savvaļas vietām uz Zemes. Mežs, kurā Džeina Gudola ieradās 1960. gadā un no jauna definēja to, ko nozīmē būt cilvēkam. Vieta, kur joprojām dzīvo pasaulē visvairāk pētītās šimpanzes un kur katrs apmeklējums turpina 65 gadus ilgu zinātnisku stāstu, kam nav gala.
There are larger parks in Tanzania. There are parks with more species, more drama, more of everything that safari catalogues are designed to count. Gombe has something none of them can claim: it is the place where the definition of humanity was rewritten.
1960. gada 14. jūlijā 26 gadus veca angliete vārdā Jane Goodall izkāpa no laivas uz smilšaina krasta tajā, kas toreiz bija Gombe Stream Game Reserve Tanzānijas rietumos. Viņai nebija universitātes grāda. Viņas pētījumu finansējums bija nodrošināts sešiem mēnešiem. Viņai bija piezīmju grāmata, binoklis un pārliecība, ko atbalstīja un finansēja paleoantropologs Louis Leakey: pētot mūsu tuvākos dzīvos radiniekus savvaļā, iespējams atklāt ko būtisku par to, kādi bija agrīnie cilvēki. Tā vietā viņa atklāja kaut ko tādu, kas mainīja visu, ko zinātne domāja par robežu starp cilvēkiem un citiem dzīvniekiem.
Within months, Goodall had observed a chimpanzee. A male she named David Greybeard, for the silver patch of hair on his chin. Stripping the leaves from a grass stalk and poking it into a termite mound to extract the insects clinging to the stalk. He was making and using a tool. Before that observation, tool use had been considered the defining characteristic of the human species alone. When Goodall radioed Leakey with the discovery, his response became one of science's most quoted sentences: "Tagad mums jādefinē no jauna rīks, no jauna cilvēks vai jāpieņem, ka šimpanzes ir cilvēki."
Tas bija sākums. Nākamo 65 gadu laikā — vispirms pašai Gudalai, pēc tam viņas izveidotā Gombes strauta pētniecības centra pētniekiem. Gombes šimpanzes ir novērotas, dokumentētas, nosauktas un izprastas ar tādu dziļumu un nepārtrauktību, kādu nevar salīdzināt ne ar vienu citu savvaļas dzīvnieku populāciju uz Zemes. Pētījumā tagad izsekoti vairāk nekā 200 atsevišķu šimpanžu dzīvesstāsti vairākās paaudzēs. Tas ir pasaulē ilgākais nepārtrauktais savvaļas dzīvnieku pētījums. Un tas turpinās katru dienu tajā pašā mežā, pētot to pašu šimpanžu pēctečus, pie kuriem piederēja Deivids Grejbeards.
The park itself is Tanzania's smallest national park. A narrow strip of steep, forested valleys and ridges clinging to the eastern shore of Lake Tanganyika, extending just 16 kilometres along the shoreline and rising to a high point of 1,606 metres at the escarpment above. There are no roads into Gombe. The only entry is by boat across Lake Tanganyika. The world's second-deepest lake, a sheet of blue water that forms the natural western wall of the park. That remoteness is not an inconvenience. It is the point. Gombe's inaccessibility is the reason it survived. And the intimacy of arriving by boat, in a small group, to a park that limits daily visitors to just 25 people. That intimacy is the thing guests most consistently describe when they return.
Gombes šimpanzes ir visvairāk pētītie savvaļas dzīvnieki zinātnes vēsturē. Kasakelas kopiena — galvenā sociālā grupa parkā — ir nepārtraukti novērota vairāk nekā sešas desmitgades, un tās individuālie locekļi vairākās paaudzēs ir pazīstami pēc vārda, personības, sociālā statusa un dzimtas. Gombes Straumes pētniecības centra pētnieki ir dokumentējuši vairāk nekā 200 atsevišķu šimpanžu pilnu mūžu: viņu piedzimšanu, draudzības, politiskās alianses, konfliktus, slimības un nāvi. Neviens cits savvaļas dzīvnieks nekad nav bijis izpētīts tik dziļi.
Atklājumi, kas tika veikti Gombē, pārveidoja ne tikai primatoloģiju, bet arī izpratni par cilvēku sugas vietu dzīvnieku pasaulē kopumā. Rīku izmantošana bija tikai sākums. Goodall dokumentēja, ka šimpanzes ēd gaļu. Tās aktīvi medī, sadarbojas vajāšanās un dalās ar medījumu, tādējādi atspēkojot pieņēmumu, ka tās ir pasīvas veģetārietes. Viņa novēroja sarežģītas sociālās hierarhijas, ko noteica politika, alianšu veidošana un reizēm arī vardarbība. Viņa dokumentēja žestus — apskaušanos, skūpstīšanos, roku turēšanu, sišanu pa muguru — kas pēc formas un funkcijas bija identiski cilvēku sociālās saiknes veidošanas uzvedībai. Viņa novēroja to, ko nodēvēja par "četru gadu karš" from 1974 to 1978, in which the Kasakela community systematically eliminated every member of a rival splinter group. The Kahama community. In what appeared to be deliberate, coordinated lethal raids. Nothing in prior science had prepared the world for the idea that chimpanzees could wage war.
Today the research continues. The Gombe Stream Research Centre employs a permanent team of Tanzanian field researchers who follow the chimpanzees every day. Tracking their movements via GPS, collecting behavioural data, taking biological samples and maintaining what has become the most detailed long-term record of any non-human animal population on Earth. Over 250 researchers from around the world have contributed to the Gombe study. Their combined work has produced foundational knowledge about chimpanzee genetics, disease, culture and social evolution. And has provided ongoing evidence for the profound biological and psychological continuity between chimpanzees and humans. Visiting Gombe means walking into the living data set of this research. The chimpanzees you observe have names. Their parents had names. Their children will have names. You are not watching wildlife. You are meeting individuals.
Gombe nav tikai zinātniska institūcija. Tā ir vieta ar neparastu dabas skaistumu. Stāvas mežu ielejas nolaižas līdz vienam no dzidrākajiem un senākajiem ezeriem uz Zemes, bet trīspadsmit strauti, gāžoties pāri laukakmeņiem, sasniedz baltu smilšu krastu, kur paviāni staigā gar ūdens malu.
Gombē nav ne ziloņu, ne lauvu, ne žirafu. Tas ir kaut kas retāks: visintimākā tikšanās ar mūsu tuvākajiem radiniekiem, kas pieejama jebkur uz Zemes, ko ieskauj mežs ar ievērojamu primātu daudzveidību un neparastas bioloģiskas unikalitātes ezers.
Gombe ir atvērts visu gadu, un šimpanzes iespējams izsekot katru mēnesi. Pieredze būtiski mainās atkarībā no sezonas. Sausā sezona nodrošina stingrākas takas un vieglāku izsekošanu; mitrā sezona dāvā lieliskas putnu vērošanas iespējas, sulīgas ainavas un neparastu vientulību.
